Published at: 02:07 am - Otrdiena jūlijs 27 2010
Lai arī no malas tā neizskatās, taču es daudz domāju. Vislabāk sev un globālā mērogā svarīgus notikumus man patīk pārcilāt esot dušā vai pirms aizmigšanas. Es prātoju par to, kas ir, kas varētu būt, bet, diemžēl, visvairāk par to, kā varēja būt un kādas izdevības esmu palaidusi garām.
Ok, anyway, šovakar [nakt? kā šito laiku var nosaukt?] es nonācu pie slēdziena, ka esmu vīlusies savā blogā. Kad pirms gada un 4 mēnešiem un nu jau 27 dienām es viņu uzcepu, cerēju uz aktīvām diskusijām ar sabiedrību [ja manu blogu, protams, vispār kāds pamanītu; vismaz tas nu piepildījās, tu taču šito lasi!] par man/manuprāt aktuālām vai vienkārši vienmēr svarīgām tēmām, taču visi jūs, mani mīļie lasītāji, esat stipri kūtri uz kašķēšanos, lai gan es regulāri tīšuprāt izmetu pa kādai provokatoriskai frāzei vai izteicienam, kuru būtu pavisam viegli apstrīdēt. Tāpēc man nākas secināt, ka viss te rakstītais nav sasniedzis mērķi un jūsu ausis/acis/prātus [wtf?], lai gan lasiet jūs manus tekstus nu dikti aktīvi [neskatieties uz Bloga Topu, tas, par ko iepriekš sajūsminājos, izrādījās viena liela fikcija, jo a) man nav ne jausmas, pēc kā viņi ņem tos apmeklējumu datus, jo tie krasi atšķiras no reālajiem StatCounter rādījumiem un b) dažiem patīk nofeikot šos datus pašiem]. Nav jau tā, ka es gribētu šo “padarīšanu” piebeigt, un, vispār, man tā kā vajadzētu arī rakstīt biežāk, tomēr, ja jums interesētu mana ikdiena, jūs lasītu manus tvītus, bet ja jums interesētu mans viedoklis… Ja.
Lai vai kā, runājot par Twitter-u, mani tā koncepcija reāli kaitināja, biju pārliecināta, ka 140 zīmēs var ietvert tikai avīžu virsrakstus, tomēr tagad, jā, protams, tagad esmu dikti aizrāvusies, un, ja vien mans telefons pārtrauktu nezināmu iemeslu dēļ atgrūst GPRS, bet WiFi būtu VISUR [oh, dear God, make it happen, please!], es rakstītu ļoti, ļoti bieži… un kaitinātu jūs līdz nelabumam. 
Un nobeigums [beidzot]. Es atkal piebildīšu, ka, ja jūs esat izrakušies cauri visam šim tekstam un sajutuši kādu negatīvu noti, esat nedaudz kļūdījušies [jo man nav sanācis pareizi izteikties]. Varbūt nedaudz skumīgu emociju, bet kopumā joprojām esmu dikti labā garastāvoklī.
Nu ja, domāju, ka šis nebūs mans pēdējais ieraksts, lai gan tā varētu izklausīties, bet, I like it here, kā teikts vienā no tiem MTV konkursa video rullīšiem, kas man tik nāvīgi riebjas.
P.s. Redzējāt to dokumentālo filmu par metālu [mūziku] pa LTV7? Noskatieties, smieklīga. Es tagad uzskatu, ka vismaz 80% metālistu [tieši mūziķu] ir dikti jauki onkuļi, kas priecājas, ka jaunieši labprātāk ārdās koncertos, nekā demolē ielas, un nekas mani nepārliecinās par pretējo.
Tiešām, bija laba [filma].
Have a nice, em, night!
